Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir likumu un mehānismu kopums, kas Eiropas Savienības (ES) valstīs nodrošina vienotu lauksaimniecības politiku un regulē lauksaimniecības produktu ražošanu, tirdzniecību un apstrādi, lai veicinātu lauku attīstību.
Tā atbalsta atvērtu vienotu ES lauksaimniecības pārtikas produktu tirgu, nodrošinot pieejamas cenas, uztur spēkā vienus no pasaulē augstākajiem pārtikas nekaitīguma un vides standartiem, saglabājot rosību lauku kopienās.
Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir vecākā un arī dinamiskākā ES politika, kura, izmantojot secīgas reformas, ir pielāgota jauniem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropas lauksaimniecība. Eiropas lauksaimniecības politiku ES līmenī nosaka dalībvalstu valdības, un to īsteno dalībvalstis.
Kopš 2023. gada darbojas reformētā KLP, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas atbalsta maksājumos, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku atbalstu mazākām lauku saimniecībām, kāpinātu lauksaimniecības ieguldījumu ES vides un klimata mērķu sasniegšanā un ļautu dalībvalstīm elastīgāk pielāgot pasākumus vietējiem apstākļiem.
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķis ir nodrošināt ES iedzīvotājiem cenas ziņā pieejamu, drošu un kvalitatīvu pārtiku, pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem un saglabāt dabas resursus un saudzēt vidi.
ES kopumā darbojas 10 miljoni lauksaimnieku, kas apsaimnieko teju 40 % ES zemes (gandrīz pusi no Eiropas), nodrošinot 40 miljonus darbvietu pārtikas aprites ķēdē. Savukārt lauksaimniecisko produkciju novērtē 447 miljoni patērētāju visā ES. KLP ietvaros vairāk nekā trešdaļa no ES budžeta ir atvēlēta lauksaimnieku un lauku apvidu atbalstam – tas ir aptuveni 33 centi dienā uz vienu ES iedzīvotāju.
KLP ir iedalīta divos pīlāros: tiešie maksājumi un tirgus pasākumi (I pīlārs) un lauku attīstība (II pīlārs). To ietvaros tiek atbalstīti lauksaimnieki, lai tiem ir pietiekami līdzekļi uzņēmējdarbības veikšanai, lai līdzsvarotu cenu svārstīgumu ES lauksaimniecības tirgos un nodrošinātu attīstību, t.sk., ilgtspējīgu, lauku apvidos.
Kopš 2023. gada janvāra ES piemēro jauno, reformēto Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kas ievieš vairākus uzlabojumus, padarot lauksaimniecību ES taisnīgāku, zaļāku un vairāk orientētu uz rezultātiem.
Ar jaunās KLP politikas palīdzību ES vēlas pārvarēt izaicinājumus un:
Ar reformēto KLP ievieš vairākus uzlabojumus, t.sk.,:
Jaunās politikas galvenie aspekti:
Reformētajā KLP ir ietverti arī vērienīgāki mērķi vides un klimata jomas pasākumos un izklāstīti arī jauni pienākumi un stimuli lauksaimniekiem, piemēram, saglabāt ar oglekli bagātu augsni, aizsargājot mitrājus un kūdrājus; ekoshēmas, kas ES valstīm jāiekļauj savos plānos, lai stimulētu lauksaimniekus izmantot klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi arī ārpus viņiem noteiktajām obligātajām prasībām un/vai viņus atbalstītu šīs prakses ievērošanā (dalībvalstīm 25 % no saviem tiešajiem maksājumiem būs jāatvēl šīm shēmām).
Katra valsts var brīvi izvēlēties konkrētos pasākumus, kuri pēc tās uzskatiem, pamatojoties uz skaidru valsts vajadzību izvērtējumu, ir visefektīvākie tās konkrēto mērķu sasniegšanai. Katrai ES dalībvalstij ir jāveic plaša analīze, lai noteiktu tās konkrētās vajadzības, un jāizstrādā KLP stratēģiskais plāns.
Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā.
2022. gada 11. novembrī Eiropas Komisija (EK) apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (KLP SP) 2023.-2027. gadam.
Jaunais KLP būtiski mainīs līdzšinējo pieeju atbalsta sniegšanā, tā nodrošinās taisnīgākus ienākumus, īpaši mazajām lauku saimniecībām, ražojošie lauksaimnieki saņems lielāku atbalstu nekā iepriekšējā periodā, kas pavērs iespējas daudz mērķtiecīgāk veikt ieguldījumus saimniecību attīstībā. Tāpat ievērojams atbalsts palīdzēs sekmīgi realizēt noteiktās vides prasības, kas mūsu lauksaimniekiem jau pavisam tuvā nākotnē paredzamas kā liels izaicinājums, norāda ZM.
KLP SP būs nozīmīgs instruments, kas sniegs ieguldījumu ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, tostarp siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju mazināšanai, augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu lietojuma samazināšanai, bioloģiskās lauksaimniecības platību palielināšanai. Tas sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma samazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, dzīvnieku labturības uzlabošanā, kā arī ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā. KLP SP stiprinās lauksaimniecības nozares konkurētspēju, produktivitāti un dzīvotspēju, lai Latvijā tiktu ražota kvalitatīva un daudzveidīga pārtika.
Mērķis KLP, kas sākas 2023. gadā, ir veicināt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas lauksaimniecības nozares attīstību, kas var nodrošināt lauksaimnieku iztiku un veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku sabiedrībai, kā arī dinamiskus lauku reģionus. Kopumā KLP ir deviņi specifiskie mērķi, kas aptver ilgtspējīgas attīstības ekonomisko, vides, klimata un sociālo aspektu:
KLP SP īstenošanai 2023.-2027. gadam ir paredzēti 2,5 miljardi eiro, kur lielākā finansējuma daļa jeb 1,7 miljardi eiro tiks piešķirta tiešo maksājumu veidā. Lauku attīstības pasākumiem ir paredzēti 0,8 miljardi eiro un Tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem 10 milj. eiro. KLP SP paredz vairākus jaunus, mērķtiecīgākus investīciju atbalstus.
(Vairāk par pieejamo atbalstu lasīt šeit.)KLP un tās atbalsta instrumenti dos spēcīgus un mērķtiecīgus stimulus Latvijas lauksaimniecības nozaru un lauku apvidu attīstībai, tādēļ mūsu valsts izvirzījusi vairākas nacionālās stratēģiskās nostādnes:
Lauksaimniecības nozare ir viena no lielākajām ekonomikas nozarēm Eiropas Savienībā (ES). Pašlaik ES ir 10 miljoni lauksaimnieku, un no lauksaimniecības ir atkarīgi aptuveni 40 miljoni darbvietu pārtikas pārstrādes, pārtikas mazumtirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu jomā. Lauksaimniecība saskaras ar dažādiem šai nozarei specifiskiem izaicinājumiem, kas uzņēmējdarbībai var radīt nenoteiktību un neparedzamību. Tādēļ ES lauksaimnieki var saņemt atbalstu, lai tiem ir pietiekami līdzekļi uzņēmējdarbības veikšanai, lai līdzsvarotu cenu svārstīgumu ES lauksaimniecības tirgos un nodrošinātu attīstību, t.sk., ilgtspējīgu, lauku apvidos.
Līdztekus laikapstākļu un klimata apstākļiem lauksaimniekiem jāsaskaras arī ar pastāvīgu tirgus nestabilitāti, ko izraisa nestabili pieprasījuma modeļi un svārstīgas cenas. Lai lauksaimniekiem nodrošinātu stabilitāti un prognozējamību, ES ir paredzēts ienākumu atbalsts, kas ir garantēta aizsardzība pret cenu svārstībām un sliktiem ražas gadiem. Atbalsts arī palīdz lauksaimniekiem izpildīt prasības, kas garantē vienus no pasaulē augstākajiem pārtikas nekaitīguma, vides un dzīvnieku veselības un labturības standartiem. Pateicoties lauksaimnieku nozīmei dabas teritoriju saglabāšanā, kurās viņi strādā, publiskais atbalsts nozarei nodrošina ilgtspējīgi ražotas un cenas ziņā pieejamas pārtikas uzticamu un pietiekamu piegādi ES iedzīvotājiem, kā arī veselīgu vidi un unikālas ainavas. Papildus tam, ka Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) sniedz atbalstu lauksaimniekiem, tā ir palīdzējusi attīstīties un pilnveidoties arī Eiropas lauku apvidiem.
KLP ietvaros vairāk nekā trešdaļa no ES budžeta ir atvēlēta lauksaimnieku un lauku apvidu atbalstam – tas ir aptuveni 33 centi dienā uz vienu ES iedzīvotāju.
KLP ir iedalīta divos pīlāros, un tai ir trīs galvenās darbības jomas:
Tiešie maksājumi
Tiešais atbalsts ir maksājumi, ko lauksaimniekiem piešķir tieši, nodrošinot tiem drošības tīklu, t.i., pietiekamus līdzekļus to uzņēmējdarbības veikšanai.
Ar tiešo atbalstu tiek nodrošināts, ka:
Tirgus pasākumi
Lauksaimniecības pārtikas nozari skar daudzi šā brīža un nākotnes izaicinājumi, t.sk., globālā konkurence, ekonomikas un finanšu krīzes, klimata pārmaiņas un izejvielu, piem., degvielas un mēslojuma, svārstīgās izmaksas.
Lai līdzsvarotu cenu svārstīgumu ES lauksaimniecības tirgos, KLP ietvaros izveidots noteikumu kopums – Tirgus kopīgās organizācijas (TKO) regula. Sekmējot netraucētu vienotā tirgus darbību, TKO nodrošina, lai lauksaimniecības produkti būtu daudzveidīgi, pieejami, cenas ziņā pieņemami un nekaitīgi.
Lauku attīstības politika ir ļoti svarīgs instruments, lai atbalstītu ES lauku apvidu un lauksaimniecības, tostarp bioloģiskās lauksaimniecības, ilgtspējīgu attīstību. ES pasākumi atvieglo lauku saimniecību modernizāciju, vienlaikus mudinot dažādot darbības lauku apvidos.
Ar KLP paredzētajiem ES lauku attīstības pasākumiem palīdz:
KLP otro pīlāru līdzfinansē dalībvalstis; tās saviem lauksaimniekiem sniedz arī atbalstu ar papildu pasākumiem, kas tiek finansēti no valsts budžeta, piemēram, īpaši sociālais nodrošinājums lauksaimniekiem.
2023. gadā sākās Eiropas Savienības (ES) Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) jaunais posms, kas ievieš vairākus uzlabojumus, padarot lauksaimniecību ES taisnīgāku, zaļāku un vairāk orientētu uz rezultātiem. Jaunā Kopējā lauksaimniecības politika gan Latvijā, gan visā ES paredz mainīt līdzšinējo pieeju un ieviest tiešākus un taisnīgākus atbalsta mehānismus, lai sasniegtu dažāda lieluma saimniecības, īpaši mazās un vidējās saimniecības.
Atbalsta pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar Latvijas KLP stratēģiskā plāna (KLP SP) 2023.-2027. gadam nosacījumiem. Tie nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā.
Ar jauno KLP SP 2023.-2027. gadam tiks sniegts būtisks ieguldījums KLP mērķos, ievērojamu finansiālu atbalstu – 48% finansējuma paredzot politikas ieguldījumam ar vidi un klimatu saistīto mērķu sasniegšanai un 46% ekonomisko mērķu nodrošināšanai, bet 6% paredzot ekonomiskajai aktivitātei lauku reģionos.
No 2023. gada vienā politikas plānošanas dokumentā apvienoti trīs atbalsta instrumenti, kas ļaus saskaņotā veidā izmantot dažādus atbalsta instrumentus un mērķtiecīgāk risināt nozaru un lauku teritorijas vajadzības:
KLP SP nodefinēti vairāki nozares stratēģiskie uzstādījumi, kas kalpo par ietvaru atbilstošu rīcību īstenošanai un atbalsta plānošanai:
KLP atbalsts tiek plānots līdzsvarotā veidā, lai sekmētu gan nacionālo un ES mērķu sasniegšanu (jo īpaši vides un klimata mērķus), gan arī taisnīgā, mērķētā un līdzsvarotā veidā sasniegtu dažādas mērķauditorijas: dažāda lieluma saimniecības, uzņēmējus un nozares. Ir izstrādāti atbalsta instrumenti, lai aptvertu plašu pretendentu loku.
KLP SP iekļautie pasākumi ļaus saglabāt pietiekamu pārtikas nodrošinājumu Latvijā un pasaulē, kas ir jo īpaši aktuāli pasaules ģeopolitisko notikumu dēļ. Jaunajā KLP SP būtiski mainīta līdzšinējā pieeja atbalsta sniegšanā: ar mērķtiecīgāku, efektīvāku un taisnīgāku tiešo maksājumu sadali nodrošinās taisnīgākus ienākumus, īpaši mazajām lauku saimniecībām, ražojošie lauksaimnieki saņems lielāku atbalstu nekā iepriekšējā periodā, kas pavērs iespējas daudz mērķtiecīgāk veikt ieguldījumus saimniecību attīstībā. Latvijā ir izvirzīti augstāki mērķi attiecībā uz rīcību vides un klimata jomā, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu. Ievērojams atbalsts (47,5 % KLP SP finansējuma) palīdzēs sekmīgi realizēt noteiktās vides prasības, kas mūsu lauksaimniekiem pavisam tuvā nākotnē paredzamas kā liels izaicinājums. Šāds politikas ieguldījums tiks nodrošināts ar vairākiem atbalsta maksājumiem, kas paredz dažāda veida lauksaimniecības prakses, kas sniegtu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā.
Pirmo reizi lauku attīstības atbalstā ietverti vairāki atbalsta pasākumi lauksaimnieciskajai darbībai mazajām un vidējām saimniecībām, nelauksaimnieciskai darbībai, kā arī gados jaunajiem lauksaimniekiem finanšu instrumenta veidā.
Joprojām būtiska uzmanība tiks pievērsta arī lauksaimnieku ienākumu atbalstam, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju ES kopējā tirgū, palīdzēs lauksaimniekiem ražot nekaitīgu un veselīgu pārtiku par pieejamu cenu, lai nodrošinātu Latvijas un ES iedzīvotājus ar kvalitatīvu, vietējās izcelsmes pārtiku.
Būtisks KLP finansējums (4,5 % no ELFLA finansējuma) tiks novirzīts arī mērķim ar zināšanām, inovācijām un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu.
Pievērsta uzmanība reģionālai attīstībai kā pamatam valsts ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei. Caur LEADER aktivitātēm (7,2 % no ELFLA finansējuma) tiks veicināta reģionu attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, kā arī radot apstākļus jaunu darba vietu un pakalpojumu izveidei, lai reģionu teritoriju pievilcība un spēja aktīvāk piedalīties valsts vispārējā ekonomikas izaugsmē nodrošinātu iedzīvotāju labklājību.
KLP stratēģiskā plāna finansējuma sadalījums 2023-2027
Tiešie maksājumi – 1,714 miljardi eiroz
Lauku attīstība – 0,791 miljardi eiro (kopējais ar valsts līdzfinansējumu; pasākumi apvienoti pa blokiem)
Atbalsts ražotāju organizācijām – 6,9 milj.EUR
Biškopības produktu sektors – 3,2 milj.EUR (kopējais ar valsts līdzfinansējumu).
KLP stratēģiskajā plānā paredzētie atbalsta instrumenti tiek finansēti no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).lauksaimnieku Eiropas Savienībā atbild par 39 % Eiropas Savienības zemes (gandrīz pusi no Eiropas).
patērētāju Eiropas Savienībā, no kuriem 30 % dzīvo lauku apvidos, nodrošinot 40 miljonus darbvietu pārtikas aprites ķēdē.
ir paredzēti Kopējās lauksaimniecības politikas Latvijā 2023.-2027. Gadam īstenošanai. No tiem 1,714 miljardi eiro tiešajiem maksājumiem, 0,791 miljardi lauku attīstībai un 10 miljoni Kopējā tirgus organizācijas pasākumiem.
Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir likumu un mehānismu kopums, kas Eiropas Savienības (ES) valstīs nodrošina vienotu lauksaimniecības politiku un regulē lauksaimniecības produktu ražošanu, tirdzniecību un apstrādi, lai veicinātu lauku attīstību. Tā atbalsta atvērtu vienotu ES lauksaimniecības pārtikas produktu tirgu, nodrošinot pieejamas cenas, uztur spēkā vienus no pasaulē augstākajiem pārtikas nekaitīguma un vides standartiem, saglabājot rosību lauku kopienās.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.
Diskusijā eksperti apsprieda dažādus jautājumus, tostarp:
🌱 Kādi ir augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nosacījumi?
🌱 Kādas ir drošības prasības un Eiropas Savienības noteikumi?
🌱 Kādi ir Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskie mērķi?
🌱 Kāda ir lauksaimnieku pieredze augu aizsardzības līdzekļu lietošanā?
Diskusijā piedalījās:
👉🏼 Valsts augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks, Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers,
👉🏼 Biedrības “Zemnieku saeima” augkopības eksperte Iveta Grudovska,
👉🏼 Latvijas Agronomu biedrības pārstāve Inga Gaile.
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.
Diskusijā eksperti apspriedīs dažādus jautājumus, tostarp:
☘️ Kas ir Eiropas Savienības ekomarķējums un kāpēc tas ir nepieciešams?
☘️ Kādi ir Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskie mērķi attiecībā uz ekomarķējumu un bioloģiskās lauksamniecības sertifikātu, vai paredzamas kādas izmaiņas regulējumā?
☘️ Kā atšķiras “bio” un “eko” produkti?
☘️ Kādi ir patērētāju ieradumi attiecībā uz ekomarķējumiem?
☘️ Kādas ir bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas produktu aktualitātes?
Diskusijā piedalījās:
👉🏼 Vides pārraudzības valsts biroja vecākā eksperte starptautiskās sadarbības jautājumos Zane Zaķe,
👉🏼 Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis,
👉🏼 Ekodizaina kompetences centra valdes locekle Ilze Neimane.
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.
Diskusijā eksperti apsprieda dažādus jautājumus, tostarp:
✅ Kāda ir ĢMO attīstības vēsture un būtība?
✅ Kāda ir ĢMO politika un drošības prasības Eiropas Savienībā un Latvijā?
✅ Kādi ir Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskie mērķi attiecībā uz ĢMO lietošanu?
✅ Kādus ieguvumus uz riskus rada ĢMO pārtikas patēriņš?
✅ Kāda ir lauksaimnieku pieredze ĢMO lietošanā?
✅ Kāda ir iedzīvotāju attieksme pret ĢMO saturošu pārtiku?
Diskusijā piedalījās:
👉🏼 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” vadošā pētniece ģenētiski modificēto organismu risku novērtēšanā Lelde Grantiņa-Ieviņa,
👉🏼 Zemkopības ministrijas Veterinārā pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece Inese Aleksejeva,
👉🏼 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Nils Rostoks.
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.
Projekta “Ejam dillēs!” vēstnesis Gatis Kondrāts šajā video sērijā skaidro atbildes uz jautājumiem, kā attīstījusies bioloģiskā zemnieku saimniecība “Karotītes”. 🐔
Dodies apskatīt arī pārējās projekta “Ejam dillēs!” video sērijas. ▶️
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.
Dodies apskatīt arī pārējās projekta “Ejam dillēs!” video sērijas. ▶️
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.
Dodies apskatīt arī pārējās projekta “Ejam dillēs!” video sērijas. ▶️
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.
Turpmākajos piecos gados saskaņā ar Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (KLP SP) 2023.-2027. gadam Latvijas lauksaimnieku atbalstam paredzēti 2,5 miljardi eiro. Lielākā daļa no šī atbalsta jeb 1,714 miljardi eiro tiks piešķirti tiešo maksājumu veidā, bet lauku attīstības pasākumiem paredzēts 0,791 miljards eiro. Šis finansējums ļaus stiprināt Latvijas lauksaimniecības nozares konkurētspēju un saglabāt sākto kursu uz produktivitāti, ilgtspējību un inovatīvu produktu ražošanu, kas stiprina mūsu eksportspēju.
Jaunā Kopējā lauksaimniecības politika gan Latvijā, gan visā ES paredz mainīt līdzšinējo pieeju un ieviest tiešākus un taisnīgākus atbalsta mehānismus, lai sasniegtu dažāda lieluma saimniecības, īpaši mazās un vidējās saimniecības.
Zemāk apkopoti nozīmīgākie jauninājumi nozīmīgākās atbalsta jomās. Ar visām KLP SP iekļautajām atbalsta jomām var iepazīties šeit.
Gan ES, gan arī Latvijā ir izvirzīti augstāki un ambiciozāki mērķi attiecībā uz rīcību vides un klimata jomā, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu. Lai veicinātu ilgtspējīgāku saimniekošanu, kā arī risinātu aizvien pieaugošās klimata un vides problēmas, KLP stratēģiskajā plānā (SP) tam ir paredzēts ievērojams atbalsts – 48 % no finansējuma.
KLP SP būs nozīmīgs instruments, kas sniegs ieguldījumu Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, tostarp siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju mazināšanai, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu lietojuma samazināšanai, bioloģiskās lauksaimniecības platību palielināšanai. Piemēram, Latvijas KLP SP un tajā paredzētais atbalsts sniegs ieguldījumu stratēģijā „No lauka līdz galdam” un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteikto ES 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanā, vai papildinās citu ES finanšu instrumentu ieguldījumu šādu mērķu sasniegšanā.
Mērķis par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu un radīto apdraudējumu un samazināt bīstamāko pesticīdu izmantojumu.
Šī mērķa īstenošanai Eiropas Komisija Latvijai rekomendējusi KLP SP veicināt ES Zaļajā kursā izvirzīto pesticīdu mērķrādītāju sasniegšanu, pastiprinot centienus samazināt visbīstamāko pesticīdu izmantošanas apjomu un riskus, un veicinot pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, jo īpaši nodrošinot integrētās augu aizsardzības prakšu ieviešanu. Atbalsts paredzēts informācijas pieejamības un izpratnes veicināšanai par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu, tai skaitā ilgtspējību un samazinātu pesticīdu lietošanu, lai tiek mazināta to noplūde, izmantojot precīzās tehnoloģijas. Atbalsts šī mērķa realizācijai iekļauts vairākās programmās, piemēram, „Ekoloģiski nozīmīgas platības”, „Slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības prakses”, „Agro-ekoloģijas prakses bioloģiskās saimniecībās”, agrovides atbalsts programmā „Vidi saudzējošās dārzkopība” un „Bioloģiskā lauksaimniecība”, kuru īstenošana sniegs ieguldījumu mēslošanas un AAL lietošanas mazināšanā. Ir paredzēts arī atbalsts, kad AAL lietošana ir ierobežota, piem., programmā „Saudzējošā lauksaimniecības prakse”. Lietoto AAL apjomu palīdzēs mazināt arī integrētās augu aizsardzības principu ievērošana, nodrošinot augmaiņu un atbalstu programmā „Atbalsts videi un klimatam”.
Tiešo maksājumu un agrovides atbalsts
To saņemšana būs sasaistīta ar pastiprinātām nosacījumu sistēmas prasībām, tostarp laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem. Pastiprinātās prasības paredz augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu lietošanas aizliegumu novadgrāvju buferjoslās, prasību nodrošināt augu segumu vai rugaini ziemas periodā uz stāvām nogāzēm un lielākajā daļā saimniecību aramzemes platības, viengadīgo kultūraugu augu maiņas prasības, prasība atvēlēt daļu saimniecības aramzemes ar ražošanu nesaistītiem elementiem, kā arī kūdrāju augsnes aizsardzības prasība.
Ekoshēmas – jauns vides un klimata atbalsta mehānisms
Tām tiks atvēlēti 25,6 % no tiešo maksājumu aploksnes. Latvijā ir paredzētas sešas ekoshēmas, kas veicinās veikt videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses.
Latvijas KLP Stratēģiskajā plānā visas paredzētās ekoshēmas ir saistītas ar ražošanas praksēm videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu un tās neparedz lauksaimniecības zemes izņemšanu no ražošanas vai izmantošanu ar ražošanu nesaistītiem mērķiem.
Ekoshēmas būs lauksaimniekiem brīvprātīgi pasākumi (atšķirībā no zaļināšanas maksājuma, kas bija obligāts lielākajai daļai lauksaimnieku līdz šim). Ekoshēmām ir paredzēta nozīmīga tiešmaksājumu finansējuma daļa, tādēļ jārēķinās, ka saimniecības tiešmaksājumu kopsumma, salīdzinot ar līdz šim saņemto tiešmaksājumu atbalsta summām, palielināsies tiem lauksaimniekiem, kuri būs ieinteresēti piedalīties ekoshēmās, savukārt samazināsies tiem, kuri nevēlēsies ieviest videi un klimatam labvēlīgas prakses saimniekošanā.
Ekoshēmas paredz tādas videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses kā:
Lauku attīstība – agrovides pasākumi
Vismaz 43,6 % no lauku attīstības finansējuma atvēlēti atbalstam ar vides/klimata mērķu sasniegšanu saistītiem atbalsta pasākumiem. KLP Stratēģiskajā plānā ir pilnveidoti un paredzēti jauni nosacījumi agrovides pasākumos un plānotas jaunas vides investīcijas.
Latvijā ir paredzēti pieci agrovides pasākumi, turpinot jau iepriekšējos plānošanas periodos ieviestus atbalsta pasākumus ar pilnveidotiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kā arī paredzot jaunus atbalsta pasākumus.
Latvijas KLP stratēģiskajā plānā visas ietvertās agrovides saistības paredz brīvprātīgas daudzgadu saistības par paaugstinātu prasību izpildi, kas pārsniedz nosacījumu sistēmā ietvertās prasības vai citas prasības, attiecīgi mainot līdzšinējo saimniekošanas praksi uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi.
Sniegtais agrovides atbalsts mudinās lauksaimniekus:
Vides investīcijas
Paredzēts atbalsts jaunām neienesīgām investīcijām, kas tiešā veidā vērstas uz vides mērķu izpildi. Atbalsts tiks sniegts:
Bioloģiskā lauksaimniecība
Tiks turpināts atbalsts bioloģiskai lauksaimniecībai, paredzot, ka līdz 2027. gadam tiks atbalstīti 18,8 % Latvijas lauksaimniecības zemes, ko apstrādā bioloģiski. Bioloģiskiem lauksaimniekiem ir paredzēts specifisks atbalsts agrovides un ekoshēmu ietvaros.
Atbalsts mežsaimniecībai
Paredzēts atbalsts ieguldījumiem, lai veicinātu emisiju piesaistes mežos, paaugstinot meža produktivitāti, kā arī atbalstīs meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzturēšanas darbības, un ieguldījumus preventīvo pasākumu veikšanai, mazinot meža ugunsgrēku riskus.
Darbības programmas
Augļu un dārzeņu nozarē darbības programmu ietvaros vismaz 15 % no izdevumiem ir atvēlēti videi (salīdzinājumā ar 10 % līdzšinējā plānošanas periodā), iekļaujot vismaz trīs vai vairākas darbības.
Jaunajā stratēģiskajā plānā būtiski mainīta līdzšinējā pieeja atbalsta sniegšanā.
Tiks nodrošināti taisnīgāki ienākumi, īpaši mazajām lauku saimniecībām, ražojošie lauksaimnieki saņems lielāku atbalstu nekā iepriekšējā periodā, kas pavērs iespējas daudz mērķtiecīgāk veikt ieguldījumus saimniecību attīstībā. Pirmo reizi lauku attīstības atbalstā ietverti vairāki atbalsta pasākumi lauksaimnieciskajai darbībai mazajām un vidējām saimniecībām, nelauksaimnieciskai darbībai, kā arī gados jaunajiem lauksaimniekiem finanšu instrumenta veidā.
Investīciju veidā ir paredzēts atbalsts kooperācijas attīstībai, lai stiprinātu lauksaimnieku pozīcijas pārtikas ķēdēs, kā arī ietverts atbalsts par dalību dažādās pārtikas kvalitātes shēmās. Lai veicinātu ražotāju savstarpēju sadarbību produkcijas kopējai virzībai tirgū, turpmāk atbalsts ražotāju organizāciju darbības programmu īstenošanai būs pieejams ne tikai augļu un dārzeņu, bet arī piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, graudaugu un pākšu dārzeņu sektorā.
KLP SP turpina atbalstu vietējo teritoriju attīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību jeb LEADER pieeju. Šis atbalsts veicinās teritoriju ekonomisko attīstību un pievilcību, veidojot kvalitatīvu dzīves vidi un pakalpojumu pieejamību. 2023.-2027. gada plānošanas periodā būtiskāku uzmanību tiks pievērsta no Rīgas attālākiem reģioniem.
Nozīmīgs atbalsts ir paredzēts zināšanām, pētniecībai un inovācijām, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un zināšanu pilnveidošanu, lai Latvijas lauksaimnieki būtu izglītoti un zinoši. Tiks sniegts arī atbalsts lauksaimnieku un zinātnieku sadarbībai jaunu risinājumu, produktu, tehnoloģiju, inovāciju izstrādei, un veicinot digitālo rīku izmantošanu.
Aktīvi lauksaimnieki
Turpmāk tiešos maksājumus varēs saņemt tikai aktīvi lauksaimnieki un būs jānodrošina atbilstība vienam no septiņiem kritērijiem. No aktīva lauksaimnieka nosacījuma gan tiks atbrīvoti lauksaimnieki, kuri iepriekšējā gadā saņēma tiešos maksājumus 500 eiro vai mazāk.
Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts
Tiešo maksājumu veids, kas sniegs ienākumu stabilitāti lauksaimniekiem. Šis pamatatbalsts turpinās vienoto platības maksājumu (VPM). Šo pamatatbalstu diferencējot, tiks mazinātas ienākumu atšķirības lauksaimnieku starpā: tiem, kuri atrodas un saimnieko novados ar īpašiem apstākļiem.
Maksājumu maksimums
Tiks piemērots ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam (ISIP) un lielajām saimniecībām jārēķinās, ka ISIP atbalstam ir noteikta maksimālā summa 100 000 eiro vienam saņēmējam gadā.
Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts
Jauns tiešo maksājumu atbalsts ar mērķi pārdalīt atbalstu no lielām uz mazām saimniecībām.
Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem
Turpmākai Latvijas lauku attīstībai svarīgi ir radīt priekšnoteikumus, lai motivētu jaunus, uzņēmīgus un darbspējīgus iedzīvotājus dzīvot un veidot ģimenes, attīstīt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietas Latvijas reģionos. No 2023. gada līdz 2027. gadam gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzēts būtisks atbalsts – vairāk nekā 3 % no KLP finansējuma jeb kopumā 55,1 milj. eiro, ko piešķirs gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības atbalsta pasākumu ietvaros. Ar KLP īstenošanai Latvijai paredzēto finansējumu jaunie lauksaimnieki varēs saņemt papildus atbalstu gan ienākumu, gan ieguldījumu veidā. Sagaidāms, ka piecu gadu laikā vairāk nekā 2000 jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja pārņemt vai izveidot savas saimniecības.
Tiešo maksājumu ietvaros turpināsies atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem par saimniecības pirmajiem 150 hektāriem (2014.-2022. gada periodā tika maksāts par pirmajiem 90 ha), lai stiprinātu jaunizveidotās lauku saimniecības, kas pirmajos izveidošanas gados saskaras ar lielākiem izdevumiem un investīciju vajadzībām. No 2023. līdz 2027. gadam šajā atbalstā kopumā paredzēts novirzīt finansējumu 11,81 milj. eiro apmērā ar plānoto atbalsta likmi 35 EUR/ha 2023. gadā un 45 EUR/ha 2027. gadā.
Lauku attīstības atbalsta ietvaros tiks turpināts atbalsts jaunajam lauksaimniekam saimniecības dibināšanai vienreizēja maksājuma veidā – 40 tūkst. eiro apmērā (šim atbalstam rezervēti 37,29 milj. eiro). Gados jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja saņemt atbalstu finanšu instrumenta veidā kā aizdevumu ar daļēju kapitāla atlaidi jeb pamatsummas dzēšanu līdz 50 % no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 60 000 eiro, ja izpildīti projektā paredzētie sasniedzamie rādītāji. Aizdevums līdz 150 000 eiro uzņēmējdarbības sākšanai ir paredzēts investīciju atbalstam, dzīvnieku, viengadīgu augu iegādei, saimniecības dibināšanai un iegādei, kā arī zemes iegādei (kopumā šim atbalstam ir rezervēti 6 milj. eiro). Lauku attīstības atbalsts tiek sniegts saimniecību izveidei vai pārņemšanai, kuru ražošanas resurss standarta izlaides vērtībā vai apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā nepārsniedz 150 000 eiro.
Vienlaikus gados jaunajiem lauksaimniekiem būs iespējams pretendēt uz atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai ar papildus atbalsta intensitāti pirmos piecos saimniecības darbības gados.
Jāatzīmē, ka gados jaunajiem lauksaimniekiem, tāpat kā citiem lauksaimniekiem, būs iespēja saņemt arī ienākumu pamatatbalstu, pārdalošo ienākumu papildatbalstu, saistīto ienākumu atbalstu un ekoshēmu atbalstu, kā arī agrovides maksājumus un atbalstu citu lauku attīstības atbalsta pasākumos atbilstoši to nosacījumiem.
Saistītais ienākumu atbalsts
Paredzēts, lai līdzsvarotu ienākumus starp lauksaimniecības nozarēm, nodrošinātu ienākumu stabilitāti un izturētspēju; tiks saglabāts ar ražošanu saistītais atbalsts 14 sektoros. Jauns saistītais atbalsts tiks ieviests Kaupo rudzu šķirnes audzēšanas atbalstam, lai saglabātu Latvijas tradicionālās rupjmaizes cepšanas tradīcijas. Saistītais atbalsts tiks būtiski palielināts par slaucamajām govīm un par pākšaugiem, bet tiks saglabāts nemainīgs atbalsts par gaļas liellopiem, kazu un aitu mātēm, par sēklas un cietes kartupeļiem, par stiebrzāļu, lopbarības zālaugu un graudaugu sertificētu sēklu, par augļiem un dārzeņiem, par vasaras rapsi un miežiem.
Maksājums maziem lauksaimniekiem
Tiešo maksājumu ietvaros tiks saglabāts atbalsts mazajiem lauksaimniekiem (500 eiro par saimniecību), kas aizstāj tiešmaksājumu standartshēmu atbalstu un kuru lauksaimnieks izvēlas tad, ja var saņemt lielāku atbalstu nekā standartshēmu atbalstu kopā.
Investīcijas
Paredzēti vairāki jauni, mērķtiecīgāki investīciju atbalsti, risinot dažādas vajadzības lauku saimniecībās, sniedzot atbalstu konkurētspēju veicinošiem ieguldījumiem mazām un vidējām lauku saimniecībām, atbalstot ieguldījumus:
Finanšu instrumenti
Pirmo reizi lauku attīstības atbalstā ietverti vairāki atbalsta pasākumi finanšu instrumentu veidā jeb aizdevumi ar kapitāla atlaidi jeb daļēju pamatsummas segšanu, ja izpildīti sasniedzamie rādītāji:
Risku pārvaldības instrumentu īstenošana
Arī turpmāk lauksaimnieki saņems apdrošināšanas prēmiju daļēju kompensāciju.
Kooperācija
Investīciju veidā ir paredzēts atbalsts kooperācijas attīstībai, lai stiprinātu lauksaimnieku pozīcijas pārtikas ķēdēs, kā arī tiks sniegts atbalsts jaunu kooperatīvo sabiedrību veidošanai.
Pārtikas kvalitātes shēmas
Lai veicinātu kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu, stratēģiskajā plānā ietverts atbalsts par dalību dažādās pārtikas kvalitātes shēmās, t.sk., bioloģiskās lauksaimniecības kvalitātes shēmā.
Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai kopēja piedāvājuma nodrošināšanai
Ar jaunu lauku attīstības atbalsta pasākumu tiks veicināta sadarbība lauksaimnieku starpā, lai nodrošinātu kopēju piedāvājumu tirgū, piemēram, gādājot produkcijas nepieciešamos apjomus zaļā publiskā iepirkuma ietvaros.
LEADER pieeja
Tiks turpināts atbalsts vietējo teritoriju attīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību jeb LEADER pieeju. Šis atbalsts veicinās teritoriju ekonomisko attīstību un pievilcību, veidojot kvalitatīvu dzīves vidi un pakalpojumu pieejamību. 2023. -2027. gada plānošanas periodā būtiskāka uzmanība tiks pievērsta no Rīgas attālākiem reģioniem. Tam ir paredzēti vismaz 7,2 % no lauku attīstības finansējuma.
Darbības programmas
Lai veicinātu ražotāju savstarpēju sadarbību produkcijas kopējai virzībai uz tirgu, turpmāk atbalsts ražotāju organizāciju darbības programmu īstenošanai būs pieejams ne tikai augļu un dārzeņu sektorā, bet arī piena, gaļas, graudaugu un pākšu dārzeņu sektorā.
Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts
Paredz atbalstu par saimniecību pirmajiem 3 līdz 30 un 31 līdz 100 hektāriem, attiecīgi 53 un 13 eiro par hektāru 2023. gadā.
Maksājums maziem lauksaimniekiem
Tiešo maksājumu ietvaros tiks saglabāts atbalsts mazajiem lauksaimniekiem 500 eiro par saimniecību, kas aizstāj tiešmaksājumu standartshēmu atbalstu un kuru lauksaimnieks izvēlas tad, ja var saņemt lielāku atbalstu nekā standartshēmu atbalstu kopā.
Zināšanas, pētniecība un inovācija
Nozīmīgs atbalsts – 4,6 % no lauku attīstības finansējuma – ir paredzēts zināšanām, pētniecībai un inovācijām, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un zināšanu pilnveidošanu, lai Latvijas lauksaimnieki būtu izglītoti un zinoši. Tiks sniegts arī atbalsts lauksaimnieku un zinātnieku sadarbībai jaunu risinājumu, produktu, tehnoloģiju, inovāciju izstrādei, un veicinot digitālo rīku izmantošanu.
Sociālo nosacījumu sistēma
No 2025. gada Latvijā KLP maksājumi būs saistīti ar konkrētu ES darba standartu ievērošanu, un saņēmēji tiks mudināti uzlabot darba apstākļus lauku saimniecībās.
Kūdrāju aizsardzība
No 2025. gada laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumos (LLVS 2) tiks iekļauta prasība par kūdrāju un mitrāju, kas atrodas lauksaimniecības zemēs, aizsardzību.
KLP stratēģiskajā plānā paredzētie atbalsta instrumenti tiek finansēti no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).
Informācija par pietiekšanos atbalstam https://www.zm.gov.lv/lv/lauksaimnieciba
Apkopoti biežāk uzdotie jautājumi par Kopējo lauksaimniecības politiku.
Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir likumu un mehānismu kopums, kas Eiropas Savienības (ES) valstīs nodrošina vienotu lauksaimniecības politiku un regulē lauksaimniecības produktu ražošanu, tirdzniecību un apstrādi, lai veicinātu lauku attīstību.
Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) atbalsta atvērtu vienotu ES lauksaimniecības pārtikas produktu tirgu un uztur spēkā vienus no pasaulē augstākajiem pārtikas nekaitīguma un vides standartiem, ražojot nekaitīgu augstas kvalitātes pārtiku par pieņemamām cenām, nodrošina pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem, saglabājot dabas resursus, saudzējot vidi, un saglabājot rosību lauku kopienās.
Ik vienam no mums, jo ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) Eiropas Savienības iedzīvotājus nodrošina ar cenas ziņā pieejamu, drošu un kvalitatīvu pārtiku, un sekmē kvalitatīvu dzīves līmeni lauksaimniekiem, kā arī saglabā dabas resursus un saudzē vidi.
Kā ES iedzīvotājs īstenotas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) rezultātā saņem augstākajiem pārtikas nekaitīguma un vides standartiem atbilstīgu pārtiku, ko saražo ES lauksaimnieki. Savukārt, darbojoties lauksaimniecības nozarē, atbilstīgi KLP nodrošinot vienotas prasības lauksaimniecības produktu ražošanā, tirdzniecībā un apstrādē, var saņemt atbalstu dažādiem mērķiem, piem., kā jaunam lauksaimniekam uzsākot saimniekot, atbalstu investīcijām, maksājumus par to, ka rūpējas par savu lauksaimniecības zemi un ievēro pārtikas nekaitīguma, vides un dzīvnieku labturības standartus. Ar maksājumiem atbalsta ES lauku apvidus un lauksaimniecību, tostarp bioloģisko, ilgtspējīgu attīstību. ES atbalsta pasākumi arī atvieglo lauku saimniecību modernizāciju, vienlaikus mudinot dažādot darbības lauku apvidos.
Tāpēc tā ir Kopējā lauksaimniecības politika (KLP), jo tā nosaka vienotus principus ES un regulē lauksaimniecības produktu ražošanu, tirdzniecību un apstrādi, lai veicinātu lauku attīstību. Eiropas lauksaimniecības politiku ES līmenī nosaka dalībvalstu valdības, un to īsteno dalībvalstis. Katra valsts var brīvi izvēlēties konkrētos pasākumus, kuri pēc tās uzskatiem, pamatojoties uz skaidru valsts vajadzību izvērtējumu, ir visefektīvākie tās konkrēto mērķu sasniegšanai. Katrai ES dalībvalstij ir jāveic plaša analīze, lai noteiktu tās konkrētās vajadzības, un jāizstrādā KLP stratēģiskais plāns. 2022. gada 11. novembrī Eiropas Komisija apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.-2027. gadam, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā.
Reformētā KLP, ko ES piemēro no 2023. gada janvāra, ievieš vairākus uzlabojumus, t.sk., lauksaimniecības ieguldījumu ES vides un klimata mērķu sasniegšanā, ir paredzēts mērķtiecīgāks atbalsts mazākām lauku saimniecībām, bet dalībvalstīm – lielāka elastība saistībā ar pasākumu pielāgošanu vietējiem apstākļiem. Jaunā KLP padara lauksaimniecību ES taisnīgāku, zaļāku un vairāk orientētu uz rezultātiem. Jaunajā KLP ir izklāstīti arī jauni pienākumi un stimuli lauksaimniekiem, piemēram, saglabāt ar oglekli bagātu augsni, aizsargājot mitrājus un kūdrājus, vai ekoshēmas, kas ES valstīm jāiekļauj savos plānos, lai stimulētu lauksaimniekus izmantot klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi arī ārpus viņiem noteiktajām obligātajām prasībām un viņus atbalstītu šīs prakses ievērošanā. Dalībvalstīm 25 % no saviem tiešajiem maksājumiem būs jāatvēl šīm ekoshēmām.
KLP veido divi pīlāri, kuru ietvaros tiek novirzīts finansējums, t.i., tiešie maksājumi un tirgus pasākumi, un lauku attīstība. Pirmā pīlāra – tiešie maksājumi un tirgus pasākumi – ietvaros var saņemt atbalstu – maksājumus, ko lauksaimniekiem piešķir tieši, nodrošinot tiem drošības tīklu, proti, pietiekamus līdzekļus to uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī tiek īstenota politika, kas, netraucējot vienotā tirgus darbību, nodrošina, lai lauksaimniecības produkti būtu daudzveidīgi, pieejami, cenas ziņā pieņemami un nekaitīgi. Savukārt ar otrā pīlāra – lauku attīstība – pasākumiem palīdz modernizēt lauku saimniecības, sekmēt tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu, atbalstīt lauku apvidus, palielināt lauksaimniecības nozares konkurētspēju, aizsargāt vidi un mazināt klimata pārmaiņas, uzlabot lauku kopienu iedzīvotāju rosīgumu, nodrošināt paaudžu maiņu lauksaimniecībā. Šo (otrā pīlāra) atbalstu līdzfinansē dalībvalstis; tās saviem lauksaimniekiem sniedz arī atbalstu ar papildu pasākumiem, kas tiek finansēti no valsts budžeta, piemēram, īpaši sociālais nodrošinājums lauksaimniekiem. Par to, kurš no atbalsta pasākumiem atbilst konkrētam saimniekošanas veidam, var atrast Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027. gadam skat. šeit.
Zemkopības ministrijas mājas lapā šeit ir atrodama visa aktuālā informācija par KLP, tai skaitā informatīvi materiāli un arī saites uz Ministru kabineta noteikumiem. Piemēram, ja interesē informatīvi materiāli par platību maksājumu saņemšanu 2023.-2027. gadā, tos var meklēt šeit. Atbildes uz detalizētākiem jautājumiem, modelējot konkrētas saimniekošanas situācijas un atbalstu, var izlasīt šeit.
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.
Projekta īstenošanas periods – 2023.gada augusts līdz 2024. gada jūlijs.
Par labāku rītdienu mums visiem!
